Vēstniece: Patlaban Latvija un Zviedrija ir moderni un līdzvērtīgi partneri Ziemeļeiropas ģeopolitiskajā telpā

Rīga, 21.aug., LETA. Patlaban Latvija un Zviedrija ir moderni un līdzvērtīgi partneri Ziemeļeiropas ģeopolitiskajā telpā, aģentūrai LETA norādīja jaunā Latvijas vēstniece Zviedrijā Ilze Rūse.

Kā jau vēstīts, Valsts prezidents Egils Levits otrdien svinīgā ceremonijā Rīgas pilī pasniedza akreditācijas vēstuli nākamajai Latvijas vēstniecei Zviedrijā.

Rūse norādīja, ka viņa stājas Latvijas vēstnieces amatā simboliskā brīdī - šogad aprit 100 gadi kopš Zviedrija atzina Latviju "de iure" un 30 gadi kopš diplomātisko attiecību atjaunošanas. Vēstniece atzīmēja, ka 1991.gada 29.augustā Zviedrija bija pirmā, kas atjaunoja diplomātisko pārstāvniecību neatkarīgajā Latvijā.

Pēc vēstnieces paustā, abu valstu divpusējās attiecības ir ļoti ciešas un aptver aktīvu politisko dialogu un dinamisku ekonomisko sadarbību. Attiecību ar Zviedriju pamatā ir gadsimtiem garas vēsturiskās saites, kā arī vēlme kopīgi raudzīties nākotnē un nodrošināt stabilitāti, drošību un ilgtspējīgu izaugsmi Baltijas jūras reģionā.

Rūse norādīja, ka Latvijas un Zviedrijas attiecības ir divu kaimiņvalstu attiecības. Turklāt vēsturiski veidojusies kopīga reģionālā kultūrtelpa kalpo kā pamats institūciju, nevalstisko organizāciju (NVO), personisko kontaktu īstenošanai.

Vēstniece piebilda, ka diplomātiskā līmenī Zviedrija ir sniegusi nozīmīgu atbalstu Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā (ES). Tas attiecas ne vien uz 1999.gada Helsinku Eiropadomes lēmumiem, kas pavēra ceļu Latvijas dalībai ES, bet arī uz atbalstu, stiprinot pilsonisko sabiedrību, iestāžu kompetenci un biznesa kontaktus.

Rūse uzsvēra, ka pagājušā gadsimta 90.gadu sākumā ar Zviedrijas atbalstu tika izveidotas Stokholmas Ekonomiskā augstskola un Rīgas Juridiskā augstskola. Patlaban Latvijas augstskolas pašas aktīvi piedāvā "izglītības eksportu", ko katru gadu izmanto ap 500 studenti no Zviedrijas. Savukārt Zviedrijas universitātēs patlaban strādā 11% no ārpus Latvijas dzīvojošiem pētniekiem un zinātniekiem.

Vēstniece arīdzan norādīja, ka abām valstīm ir kopēja izpratne par reģiona drošības izaicinājumiem, ilgtspējīgu un zaļu vidi, liberālu atvērtu ekonomiku un starptautisko tiesību principiem. Rūse uzsvēra, ka valstu sadarbība notiek gan divpusējā līmenī, gan sadarbojoties daudzpusēji, tai skaitā Ziemeļvalstu-Baltijas reģionālajā "NB8" formātā, ES, ANO, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (EDSO), Eiropas Padomē.

"Drošības politikas jomā Latvijai ir īpaši svarīgi sadarbības virzieni, kas stiprina drošības situāciju mūsu reģionā, tai skaitā Zviedrijas partnerība ar NATO. Hibrīdo draudu atturēšanā Zviedrija ir nozīmīgs Latvijas partneris moderno tehnoloģiju un stratēģiskas plānošanas jomā. Valsts visaptverošā aizsardzības sistēmas izstrādē izmantota arī Zviedrijas pieredze par tostarp valsts "totālo aizsardzību". Latvija var iegūt nozīmīgu pieredzi, arī sekojot Zviedrijas un Ziemeļvalstu reģiona aktivitātēm Arktikas Padomē," norādīja vēstniece.

Viņa pavēstīja, ka vēstnieka četru gadu kadencē jau patlaban ir iezīmējušies konkrēti plāni, no kuriem dažus noteiks starptautisko organizāciju dienas kārtība. Rūse akcentēja, ka abas valstis ir multilaterālisma alianses dalībnieces, kuras vieno pārliecība, ka starptautiskie konflikti un krīzes risināmi kopīgi sadarbojoties starptautiskajās organizācijās.

Vēstniece atzīmēja, ka 2023.gada pirmajā pusē Zviedrija būs ES prezidējošā valsts. Viņas ieskatā, tas paver iespēju tuvplānā sekot Latvijai interesējošos jautājumos, tai skaitā ES iekšējā tirgus, drošības arhitektūras, digitālo pakalpojumu un klimata politikas jomā. 2023.gada maijā Latvija pārņems prezidentūru Eiropas Padomē, Strasbūrā.

"Novērtējam ciešo sadarbību ar Zviedriju cilvēktiesību jautājumos, mediju brīvības, dzimuma līdztiesības jomā. Zviedrijas prezidentūra EDSO noslēgsies 2021.gada decembrī ar ārlietu ministru sanāksmi Stokholmā. Savukārt, 2025.gada vasarā Latvija kandidē ANO Drošības Padomes vēlēšanās. Zviedriju var uzskatīt par vienu no mūsu reģiona valstīm, kura spējusi iegūt vislielāko atpazīstamību ANO sistēmā. Attiecīgi manas vēstnieces kadencē būs iespēja strādāt ar Latvijai nozīmīgiem daudzpusējās diplomātijas jautājumiem," pauda vēstniece.

Viņa uzsvēra, ka divpusējās diplomātijas nozīmīgs stūrakmens ir kontinuitāte. Rūse atzīmēja, ka viņa būs pēc kārtas astotais Latvijas vēstnieks pēc valsts neatkarības atjaunošanas. Vēstniece skaidroja, ka šo gadu laikā ir mērķtiecīgi strādāts sadarbības attīstīšanai dažādos līmeņos. Ir izveidojušies cieši un draudzīgi kontakti Valsts prezidentu un Zviedrijas karaļnama starpā, ārlietu ministru un aizsardzības ministru, parlamenta spīkeru, komisiju un sadraudzības grupu, pašvaldību, bibliotēku, grāmatizdevēju, tulkotāju, kultūras kopu starpā.

Vēstniece kā nozīmīgu darba prioritāti saredz Latvijas un Zviedrijas ekonomisko attiecību tālāku stiprināšanā. Pēc Rūses paustā, Zviedrija ieņem 1.vietu investīciju ziņā Latvijā. 2021.gada jūnijā kopējais investīciju apjoms bija 1,2 miljardi eiro. Patlaban Latvijā darbojas 574 uzņēmumi ar zviedru kapitālu, radot 26 000 darba vietas Latvijā.

Viņa norādīja, ka arī tirdzniecības jomā Zviedrija ar 10 miljonu iedzīvotāju tirgu piedāvā Latvijas uzņēmumiem teicamas eksporta iespējas. Latvijas tirdzniecības bilance ar Zviedriju ir pozitīva, pie tam pakalpojumu jomā Zviedrija ir pirmais lielākais pakalpojumu eksporta tirgus, ko veido būvniecība, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju, transporta pakalpojumi, komercpakalpojumi. Vēstniece plāno turpināt cieši sadarboties ar Latvijas goda konsuliem dažādos Zviedrijas reģionos, lai šo pozitīvo tendenci uzturētu un attīstītu tālāk.

LETA jau rakstīja, ka Rūse darba gaitas Ārlietu ministrijā (ĀM) uzsāka 1996.gada decembrī. Viņa strādājusi Latvijas vēstniecībā Zviedrijā, ĀM Eiropas Savienības (ES) sarunu delegācijas sekretariātā, vēlāk ES koordinācijas departamentā, Latvijas vēstniecībā Austrijā.

2009.gadā Zviedrijas prezidentūras ES Padomē laikā Rūse sekondēta darbam Zviedrijas Ārlietu ministrijā. Kā ĀM Eiropas departamenta direktore piedalījusies 2015.gada Latvijas prezidentūras ES Padomē plānošanā un īstenošanā. Rūse bijusi Latvijas vēstniece Nīderlandē, pastāvīgā pārstāve Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijā, nerezidējošā vēstniece Beļģijā un Luksemburgā, vadījusi ĀM Starptautisko organizāciju un cilvēktiesību departamentu.

Vēstniece ieguvusi bakalaura un maģistra grādu Starptautiskajās attiecībās Stokholmas Universitātē, doktora grādu politikas zinātnē Eiropas politikā Zalcburgas Universitātē. Patlaban Rūse ir Rīgas Juridiskās augstskolas profesore. Pārvalda angļu, zviedru, vācu un krievu valodu. Rūse saņēmusi Latvijas valdības apbalvojumu par ieguldījumu Latvijas diplomātisko attiecību veicināšanā.

Vēstniece amatā nomaina Marģeru Kramu, kurš pārstāvēja Latvijas intereses Zviedrijā kopš 2017.gada.