PRESS RELEASE: on Joint Chamber Luncheon with Ms.Purgaile

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

Rīgā, 2020. gada 24. janvārī

Ārvalstu investori: nopietns satraukums saglabājas

Latvijas finanšu tirgus reformas vērtējamas pozitīvi, tomēr saglabājas satraukums un ir daudz ar banku klientu novērtēšanas procesu saistītu neskaidrību, diskusijā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāju Santu Purgaili atzina ārvalstu investori un uzņēmēji.

Diskusijas vadītājs, zvērinātu advokātu biroja “Ellex Kļaviņš” asociētais partneris Andris Lazdiņš uzsvēra, ka Latvijas finanšu nozares kapitālais remonts, ņemot vērā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu un cīņu pret terorismu un ieroču izplatīšanas finansēšanu, ir bijusi Latvijas valdības galvenā prioritāte 2019. gadā. Latvija ir pielikusi ievērojamas pūles, lai progresētu ceļā uz starptautisko standartu ievērošanu un novērstu nepilnības, uz kurām norādījuši ārvalstu sadarbības partneri, piemēram, “Moneyval”.

Vairāki diskusijas dalībnieki norādīja uz ļoti ilgu banku klientu izvērtēšanas procesu. Piemēram, Latvijā strādājošam ārvalstniekam nav iespējams īsā laikā atvērt kontu, tas aizņem vairākus mēnešus. Sarežģīti Latvijā uzsākt darbību un atvērt bankas kontu ir uzņēmumiem, kuriem ir partneri ārpus Eiropas Savienības. Šī iemesla dēļ kompānijas mēdz izvēlēties Igauniju.

Diskusijā izskanēja, ka banku veiktā klientu novērtēšana arvien vairāk skar klientu privātumu. Tas var radīt risku zaudēt ne tikai privātumu, bet arī brīvību un nonākt totalitārā sabiedrībā. S.Purgaile skaidroja, ka nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas procedūras attiecas uz visām valstīm. Latvija ir pirmajās rindās, un, iespējams, ir ieviesusi stingrākas prasības nekā kolēģi, tomēr visa pasaule virzās šajā virzienā. Akcentējot, ka Latvija ir pārmaiņu priekšgalā, FKTK vadītāja citēja Eiropas Komisijas viceprezidentu Valdi Dombrovski, kurš teicis, ka nopietni naudas atmazgāšanas skandāli, kuros iesaistīta virkne Eiropas banku, apliecina, ka Eiropai finanšu sektora sakārtošanā ir jādara vairāk.

FKTK vadītāja uzsvēra, ka ģeogrāfiski un ģeopolitiski Latvija bija starp pirmajām valstīm, kas veica radikālas finanšu sektora izmaiņas, taču tas nākotnē kalpos par konkurences priekšrocību.

S.Purgaile skaidroja, ka, lai bankām jaunajā situācijā palīdzētu strādāt un pilnveidotu klientu novērtēšanas procesu, FKTK veido rokasgrāmatu, kurā būs apkopotas visas regulējošās normas un konkrēti piemēri, komentāri attiecībā uz novērtēšanu. Rokasgrāmatas sagatavošana pilnībā varētu tikt pabeigta jūlijā vai augustā.

S.Purgaile norādīja, ka pagājušajā gadā ir izdarīts ļoti daudz, veiktas nozīmīgas finanšu sektora regulējuma izmaiņas. To apliecina arī “Moneyval” jaunākais Latvijas finanšu sistēmas novērtējums. Tomēr ļoti svarīgs rādītājs būs pasaules centrālās naudas atmazgāšanas apkarošanas organizācijas Finanšu darījumu darba grupas (FATF) 21.februārī gaidāmais lēmums. Tas parādīs, vai Latvijai būs izdevies izvairīties no iekļaušanas finanšu pasaules “pelēkajā sarakstā”. No tā varēsim secināt, kā veiktas regulējuma izmaiņas un vai uzlabojumi reāli strādā.

“Ceru, ka 2020. gadā mēs spēsim atjaunot Latvijas finanšu sektora reputāciju, un varēsim iziet starptautiskajā arēnā ar pozitīvām ziņām par veiktajām pārmaiņām. Ir ļoti svarīgi pārējai pasaulei nodot vēstījumu, ka esam pabeiguši finanšu sektora kapitālo remontu un Latvija ir mainījusies. Šis ir īpašs brīdis, lai atkal pievērstos potenciālajiem investoriem un aicinātu viņus uz Latviju, apliecinot, ka esam izdarījuši visu, lai finanšu sektorā izveidotu caurspīdīgu vidi,” norādīja FKTK vadītāja.

“No uzņēmumiem un privātpersonām dzirdam, ka bankas, līdzīgi kā Valsts ieņēmumu dienests, varētu ievērot principu “konsultē vispirms”, un tikai tad pieņemt lēmumus, piemēram, par konta slēgšanu. Mēs cenšamies šo principu ieviest visos banku līmeņos. Es ticu, ka ikviens uzņēmums vispirms cenšas rīkoties iespējami labāk, bet kādam tas dažādu iemeslu – negodīgu partneru, nezināšanas – dēļ neizdodas,” skaidroja FKTK vadītāja.

Diskusiju par finanšu tirgus attīstību Latvijā rīkoja Īrijas, Lielbritānijas, Norvēģijas, Šveices un Zviedrijas Tirdzniecības kameras Latvijā ar zvērinātu advokātu biroja “Ellex Kļaviņš” atbalstu.

Foto: Andrejs Djadiščevs